Bitcoin cena pēdējā laikā ir nedaudz atkopusies, reaģējot uz ziņām par pamieru starp ASV un Irānu. Šis pamiers uz brīdi mazināja saspīlējumu tirgos, ļaujot investoriem uzelpot un kriptovalūtai atgriezties virs 70 000 dolāru atzīmes.
Tomēr situācija joprojām ir trausla, jo globālā ekonomika saskaras ar vairākiem nopietniem riskiem. Galvenā uzmanība šobrīd tiek pievērsta naftas cenām un tam, vai tiešām izdosies pilnībā atjaunot transporta kustību Hormuza šaurumā.
Inflācijas dati un ASV centrālās bankas lēmumi
Jaunākie dati par ASV inflāciju rāda, ka cenu kāpums februārī ir bijis 2,8 procenti salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tajā pašā laikā Amerikas ekonomikas izaugsme ir izrādījusies nedaudz lēnāka, nekā prognozēts iepriekš. Bitcoin investoriem šīs ziņas ir drīzāk neitrālas vai pat nedaudz pozitīvas, jo tās nedod ASV Federālajai rezervju sistēmai iemeslu vēl vairāk celt procentu likmes.
Tomēr par īstu izrāvienu runāt vēl ir pāragri. Tirgus dalībnieki gaida skaidrāku signālu, ka inflācija tiešām sāk kristies un bankas varētu domāt par likmju samazināšanu. Kamēr šādas pārliecības nav, investīcijas riskantākos aktīvos, piemēram, kriptovalūtās, saglabāsies piesardzīgas.
Naftas cenas un Hormuza šauruma faktors
Viens no galvenajiem faktoriem, kas šobrīd diktē situāciju ekonomikā, ir nafta. Lai gan ir izsludināts pamiers, Hormuza šaurums, caur kuru tiek transportēta liela daļa pasaules energoresursu, joprojām nav pilnībā brīvs. Jaunākie dati liecina, ka pat pēc pamiera stāšanās spēkā tankkuģi nesteidzas šķērsot šo zonu. Tas nozīmē, ka enerģijas cenas var nekristies tik ātri, kā daudzi cerēja.
Dārgāka nafta tiešā veidā palielina transportēšanas un ražošanas izmaksas, kas savukārt neļauj samazināties kopējai inflācijai. Tieši šis ir tas risks, kas varētu piespiest centrālās bankas ilgāk saglabāt augstas procentu likmes. Pirms Irānas konflikta sākuma daudzi gaidīja pat vairākus procentu likmju samazinājumus šogad, bet tagad šīs cerības ir krietni noplakušas.
Bitcoin kursa svārstības un tirgus spiediens
Lai gan Bitcoin cena šobrīd svārstās starp 72 000 un 80 000 dolāriem, šis pieaugums drīzāk izskatās pēc īslaicīgas atgūšanās nevis stabila augšupejas trenda. Ja apskatām datus dziļāk, redzams, ka gandrīz puse no visiem Bitcoin turētājiem šobrīd atrodas zaudējumu zonā. Tas rada papildu spiedienu uz tirgu, jo daudzi investori var izvēlēties pārdot savus aktīvus pie pirmās izdevības, lai glābtu to, kas palicis.
Vēsturiski šādas fāzes ir liecinājušas par to, ka tirgus meklē savu “grīdu”. Tas nozīmē, ka cena var vēl vairāk noslīdēt lejā, pirms sāksies reāla un ilgstoša izaugsme. Tāpat Bitcoin šobrīd izskatās nedaudz vājāks salīdzinājumā ar tradicionālajām akcijām vai zeltu, kas tradicionāli tiek uzskatīts par drošāku patvērumu krīzes brīžos.
Kas sagaidāms tuvākajā nākotnē
Tuvākajā laikā tirgos valdīs neziņa. Vissliktākais scenārijs investoriem būtu jauns inflācijas lēciens brīdī, kad ekonomikas dati rāda labus rezultātus. Tādā situācijā centrālajām bankām nebūtu nekāda pamata samazināt ziedojumu un kredītu izmaksas. Šī brīža situācija ir nedaudz mierīgāka, taču visi gaida, kā pēdējo mēnešu naftas cenu kāpums atspoguļosies nākamajos ekonomikas pārskatos.
Bitcoin pagaidām ir ieņēmis nogaidošu pozīciju. Kamēr globālie riski, kas saistīti ar ģeopolitiku un energoresursiem, nav pilnībā atrisināti, ikviens cenu kāpums ir jāvērtē piesardzīgi. Iespējams, mēs šobrīd piedzīvojam periodu, kurā tirgus vienkārši pielāgojas jaunajai realitātei, meklējot stabilāku pamatu turpmākajam ceļam.
